20|11|2024
Administratīvā atbildība arī uzņēmuma amatpersonām – publiskajai apspriešanai nodoti grozījumi Konkurences likumā
1. Grozījumu būtība
Līdz 25.11.2024. publiskajai apspriešanai ir nodots Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (projekta ID Nr. 24-TA-2238) (Likumprojekts), kas paredz paplašināt to subjektu loku, kas var būt atbildīgi par Konkurences likuma (KL) un ES konkurences tiesību pārkāpumiem.
Likumprojekts seko īsi pēc neveiksmīgā priekšlikuma paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos, kurš neguva pietiekamu Saeimas deputātu atbalstu, tostarp uzskatot, ka priekšlikums nav pietiekami izdiskutēts ar visām iesaistītajām pusēm. Savukārt EM nostāja jau sākotnēji bija pret kriminālsodu paredzēšanu amatpersonām, izstrādājot un paredzot maigāku variantu, proti, admistratīvā soda noteikšanu ar ierobežojumu ieņemt konkrētu amatu uzņēmumā, ko tā šobrīd nu jau ir nodevusi publiskajai apspriešanai.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk atbildība par aizliegtas vienošanās pārkāpumu, t.i., par karteļa vienošanos vai vertikālu aizliegtu vienošanos, varēs tikt noteikta arī fiziskām personām – tirgus dalībnieka amatpersonām, nosakot ierobežojumu ieņemt Komerclikuma (KCL) 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu līdz pat 3 gadiem jebkurā tirgus dalībniekā – tātad arī tādā tirgus dalībniekā, kas nemaz nav bijis saistīts ar konkrēto konkurences tiesību pārkāpumu.
Tiek paredzēts, ka KL 1. pants tiks papildināts ar jaunu 9.1 punktu ar atsauci uz KCL 4.2 panta pirmo daļu, nosakot, kas ir tirgus dalībnieka amatpersona KL izpratnē, proti, tostarp, kapitālsabiedrības valdes, kā arī padomes loceklis, personālsabiedrības pārstāvēt tiesīgais biedrs, u.c.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) skaidrots, ka grozījumu mērķis ir vispārējā un speciālā prevencija – atturēt pašu pārkāpēju un citas amatpersonas no pārkāpuma izdarīšanas. Uzņēmuma amatpersonas, kuras likums prezumē kā atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību, apzinoties, ka tām var tikt piemērota atbildība par iespējamu KL un ES konkurences tiesību pārkāpumu būs motivētas aktīvi rīkoties un nepieļaut pārkāpumu, vai, ja tāds ir pieļauts, tad vērsties pie Konkurences padomē (KP) un aktīvi ar to sadarboties.
Likumprojekta izstrādātājs iecerējis, ka atbildības noteikšana amatpersonām veicinās sadarbību ar KP pārkāpuma atklāšanā. Likumprojekts paredz iecietības programmas priekšrocību attiecināšanu arī uz tirgus dalībnieka amatpersonu, kas iecietības pieteikumu iesniedz savā vārdā. Turklāt, likumprojekts paredz, ka tirgus dalībnieka amatpersona saglabā savas tiesības uz iecietības programmas priekšrocībām pat pēc tiesisko attiecību izbeigšanas.
Šie jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk KP būs noteiktas pilnvaras vērtēt arī tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumu. Savukārt ar paredzētajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Uzņēmumu reģistru” Uzņēmumu reģistram būs jānodrošina, ka tiek izpildīts KP lēmums par tiesību ierobežojuma noteikšanu tirgus dalībnieka amatpersonai.
2. Atsevišķas pārdomas par plānotajiem grozījumiem Konkurences likumā
Jāatzīst, ka šobrīd Likumprojekts un to pavadošā anotācija šķietami rada vairāk jautājumus par to būtību un piemērošanu nekā atbildes. Tas savukārt rada pamatotas bažas par to, vai likumprojekta izstrādātājs ir pietiekami rūpīgi apsvēris šādu grozījumu nepieciešamību, to praktisko piemērojamību un izvērtējis iespējamo problemātiku, kas tostarp konspektīvi identificēta turpmāk.
Pirmkārt, Likumprojekts paredz papildināt KL ar 43. pantu, nosakot, ka par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu, ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskās personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā, atbild tirgus dalībnieka amatpersona jeb KCL 4.2 panta pirmajā daļā minētā persona.
Minētā tiesību norma piedāvātajā redakcijā neļauj skaidri secināt, kas ir tie priekšnoteikumi, kas KP būtu jākonstatē, lai fiziskai personai varētu piemērot atbildību. Pirmkārt, kas ir tas priekšnoteikums tirgus dalībnieka amatpersonas sodīšanai, kas KP būs jāizpilda, lai konstatētu “tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu”? Vai tas būs uzņēmumam adresēts KP lēmums par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu, kuram secīgi būs prejudiciāla nozīme uzņēmuma amatpersonas sodīšanā?
Apstiprinošas atbildes gadījumā izriet virkne pakārtotu neatbildētu jautājumu. Ja uzņēmumam adresētais lēmums ir priekšnoteikums arīdzan uzņēmuma amatpersonas sodīšanai, tad gadījumā, ja uzņēmums izvēlas tam adresēto KP lēmumu nepārsūdzēt administratīvajā tiesā, tomēr uzņēmuma amatpersona, nevēloties ciest KL 43. pantā paredzētās negatīvās sekas, šo lēmumu pārsūdz, tad vai fiziskai personai šobrīd tiks uzlikts pierādīšanas pienākums visupirms pamatot, ka konkrētā tirgus dalībnieka rīcība nav saskatāmas aizliegtas vienošanās pārkāpuma pazīmes? Proti, vai pierādīšanas pienākums par tās nevainīgumu konkurences tiesību pārkāpumā gulsies uz fizisku personu, kas, iespējams, pat nemaz nav zinājusi par konkrētajām prettiesiskajām darbībām?
Likumprojekta anotācijā nav skaidrota šo iespējamo KP pieņemto lēmumu – lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu uzņēmumam un lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma, tiesību ierobežojuma un naudas soda uzlikšanu uzņēmuma amatpersonai savstarpējā mijiedarbība tostarp iespējamās pārsūdzības kontekstā, un šo lēmumu individuālā ietekme uz to adresātiem un to pierādīšanas pienākumu.
Otrkārt, piedāvāta KL 43. panta redakcija nesatur jebkādas personas rīcības vainojamības vērtējuma pazīmes. Proti, no Likumprojekta šobrīd ir ielasāms, ka jebkura no KCL 4.2 panta pirmajā daļā minētajām personām var būt atbildība par tādu rīcību, ko, piemēram, ir pieļāvuši konkrētā tirgus dalībnieka darbinieki, kas praksē arīdzan faktiski visbiežāk īsteno aizliegtas vienošanās pārkāpuma objektīvās pazīmes, bet par ko šīs personas nemaz nav zinājušas. Ja saskaņā ar KCL noteikumiem valdes pienākums ir vadīt un pārstāvēt komercsabiedrību un pārzināt tās lietas, tad, piemēram, padome pamatā ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas uzrauga valdes darbību, un objektīvi šīs personas nemaz var nebūt informētas par atsevišķu darbinieku rīcību, nemaz neanalizējot citu KCL 4.2 panta pirmajā daļā minēto subjektu faktiskās funkcijas.
Līdz ar to ir nesamērīgi un nepieļaujami Likumprojektā neparedzēt personas vainojamības vērtējumu, nevērtējot to, vai tirgus dalībnieka amatpersona šo KL pārkāpjošo rīcību ir pieļāvusi ar nodomu (apzināti, ļaunprātīgi). Šajā saistībā jānorāda, ka Likumprojekta anotācijā citētais Lietuvas Konkurences likuma 40. pants kā sastāva pazīmes nosaka to, ka uzņēmuma vadītāji ir “organizējuši” vai “būtiski veicinājuši” pret konkurenci vērsto darbību, tādējādi konkurences iestādei uzliekot par pienākumu veikt šo personu subjektīvās rīcības analīzi, ko savukārt neparedz Likumprojektā piedāvātā KL 43. panta redakcija.
Treškārt, Likumprojekta anotācijā nav pietiekami izvērta tirgus dalībnieka amatpersonas sodīšanas savienojamība ar dubultās sodīšanas aizlieguma (ne bis in idem) principu, kura respektēšanu tostarp aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants. Anotācijā vairākkārt uzsvēts, ka tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona nav viena un tā persona, kas savukārt nerada pamatu uzskatīt, ka, sodot uzņēmuma amatpersonu par uzņēmuma pieļautu aizliegtas vienošanās aizlieguma pārkāpumu, ne bis in idem principa pārkāpšanas priekšnoteikumi būtu izpildījušies.
No anotācijas izriet virkne šim apgalvojumam pretēju secinājumu. Proti, tirgus dalībnieki pamatā savu darbību veic ar to pārstāvju – amatpersonu – starpniecību, kas darbojas uzņēmuma vārdā un interesēs. Tāpat atbilstoši anotācijā paustajam, ņemot vērā, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārstāv tirgus dalībnieku, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar dalību iecietības programmā, tad arī tirgus dalībnieka amatpersonas iegūst atbrīvojumu.
Eiropas Savienības Tiesa 22.03.2022. spriedumā lietā Nr. C-117/20 bpost ir secinājusi, ka uz ne bis in idem principa piemērošanu ir attiecināms dubultnosacījums: pirmkārt, attiecībā uz vienu nu to pašu subjektu ir jāpastāv iepriekšējam lēmumam (bis nosacījums) un, otrkārt, uz tiem pašiem faktiem ir jābūt attiecinātam iepriekšējam lēmumam un vēlākai saukšanai pie atbildības vai nolēmumiem (idem nosacījums).
Šajā saistībā jāatgādina, ka piedāvātā KL 43. panta redakcija paredz atbildību uzņēmuma amatpersonai par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu. Ja tirgus dalībnieks savu darbību veic ar to pārstāvju starpniecību, kas darbojas uzņēmuma vārdā un intereses, tad kā, sodot tirgus dalībnieku par aizliegtas vienošanās pārkāpumu, un vēlāk – par šo pašu aizliegtas vienošanās pārkāpumu arī sodot pašu “pārstāvi” tiks respektēts gan bis, gan idem nosacījums?
Nebūtu pieļaujams uz bis kritērija izpildi konkurences tiesību kontekstā raudzīties formāli, ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz uzņēmuma amatpersonas sodīšanu tieši un tikai un vienīgi par to, ka konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas brīdī viņš ir bijis konkrētā uzņēmuma pārstāvis.
Ceturtkārt, Likumprojekts paredz, ka tirgus dalībnieka amatpersona, arī tad, ja tās tiesiskās attiecības ar tirgus dalībnieku ir izbeigtas, būs tiesīga iesniegt pieteikumu iecietības programmas ietvaros savā vārdā un šī persona tiks uzskatīta par iecietības programmas pieteikuma iesniedzēju. Jānorāda, ka atbilstoši KL 1. panta 1.4 punktam iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs ir tirgus dalībnieks, kas atbilstoši iecietības programmai piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu.
Minētais faktiski ne vien liecina par to, ka Likumprojekta ietvaros tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona fragmentāri atsevišķos kontekstos tiek lietots kā savstarpēji aizvietojams jēdziens, bet arīdzan norāda uz tirgus dalībnieka bijušās amatpersonas tiesībām iesniegt iecietības pieteikumu ar mērķi saņemt atbrīvojumu no tiesību ierobežošanas piemērošanas, ko amatpersona objektīvi var būt mudināta izmantot.
Minētais nozīmē ne vien to, ka gadījumā, ja šī persona kā pirmā būs vērsusies KP ar iecietības pieteikumu, uzņēmums saņems pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, bet vienlaikus likumsakarīgi arī to, ka uzņēmumam var nākties maksāt naudas sodu (lai arī, iespējams, saņemot samazinājumu) par tā bijušās amatpersonas iecietības pieteikumā aprakstīto aizliegto vienošanos, ja pa konkrēto pārkāpumu KP būs informējis jau cits aizliegtas vienošanās dalībnieks.
Vienlaikus gan jānorāda, ka lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda, ir jāizpildās vairākiem kumulatīviem kritērijiem kā, piemēram, nosacījumam, ka uzņēmums nav bijis aizliegtas vienošanās ierosinātājs un tas nav veicis darbības, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties aizliegtā vienošanā. Tas savukārt nozīmē to, ka tiktāl, ciktāl konkurences iestāde nespēs konstatēt visu noteikto kritēriju atbrīvojuma no naudas soda noteikšanai izpildīšanos, kas mutatis mutandis būs attiecināmas arī uz amatpersonām, arī tirgus dalībnieka amatpersona likumsakarīgi nebūs atbrīvota no tai paredzētās administratīva rakstura sankcijas.
Tai pašā laikā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums var pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, Likumprojekts paredz ieviest KL 43. panta otrās daļas 2. punktu, kur noteikts, ka tirgus dalībnieka amatpersonu atbrīvot no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja šī pati amatpersona iesniedz ziņas par faktiem un apstākļiem, kas KP ieskatā ir pietiekamas, lai izpildītu KL 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības vai konstatētu pārkāpumu.
Minētās normas redakcija ir vērtējama visnotaļ kritiski, jo tā faktiski par vienu no priekšnosacījumiem, lai persona varētu pierādīt, ka tā nav veikusi pārkāpumu, izvirza KP subjektīvu vērtējumu par personas iesniegto ziņu par faktiem un apstākļiem pietiekamību. Proti, KP kā iestāde, kas amatpersonai būs tiesīga piemērot administratīvo atbildību, arī pati subjektīvi vērtēs, vai amatpersonas sniegtās ziņas ir pietiekamas, lai konkrētajā gadījumā to atbrīvotu no tiesību ierobežojuma piemērošanas. Citiem vārdiem sakot, pārkāpuma izmeklētājs lems arī par to, vai un kādu sodu konkrētajai personai piemērot.
Jāatzīst, ka jebkādi iestādes subjektīvi un nevis objektīvajās tiesībās balstīti vērtējumi nav pieļaujami kā priekšnoteikums tam, vai personu atzīt par administratīvi atbildīgu vai nē, it īpaši ņemot vērā Likumprojektā paredzētā KL 43. panta pirmajā daļā paredzētās sankcijas negatīvo ietekmi uz personas pamattiesībām tostarp brīvi izvēlēties savu nodarbošanos.
Visbeidzot, Likumprojekts pēc savas būtības nesamērīgi vēršas pret konkrēto pārkāpēju amatpersonām, nevis faktisko pārkāpēju – tirgus dalībnieku. Uzņēmumam, kas tiks atzīts par vainīgu KL pārkāpumā, tiks piemērots naudas sods, kuru samaksājot, tas varēs turpināt savu ierasto darbību, ciešot vien Publisko iepirkumu likumā paredzētās negatīvās sekas par dalību aizliegtā vienošanās un iespējamo zaudējumu atlīdzības prasību risku. Savukārt tirgus dalībnieka amatpersona, pat, ja tā nemaz faktiski nebūtu zinājusi par pieļauto konkurences tiesību pārkāpumu, būs ierobežota ieņemt vadošu amatu ne vien konkrētajā tirgus dalībniekā, bet arī citā uzņēmumā – pat tādā, kas darbojas pavisam citā nozarē.
Turklāt, ņemot vērā, ka nedz KL, nedz arī Likumprojekts neparedz noilguma termiņu par konkurences tiesību pārkāpumiem, faktiski KP būs termiņā neierobežota saukt uzņēmuma amatpersonu pie administratīvās atbildības arī par tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kas būs notikuši pēc Likumprojekta spēkā stāšanās, tomēr uzņēmuma amatpersonu ieskatā ievērojamu laiku senā pagātnē, pat ja, piemēram, uzņēmuma valde jau pildīs amata pienākumus citā, ar pārkāpēju nesaistītā uzņēmumā.
Rezumējot visu pateikto, Likumprojekts un to pavadošā anotācija šobrīd satur vairākas iekšējas pretrunas un juridiskus defektus, kas šajā komentārā ir konspektīvi raksturoti. Tādējādi, paturot prātā pagātnes kļūdās, kas tika pieļautas priekšlikuma paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos izskatīšanas procesā, ar Likumprojektu paredzētie grozījumi ir pietiekami jāizdiskutē gan politiskā līmenī, gan arīdzan iesaistot nozares ekspertus, tostarp konkurences tiesībās praktizējošus juristus un uzņēmumus, tālab veicinot auglīgu diskusiju, kas likumsakarīgi novedīs pie kvalitatīva un tiesiska regulējuma pieņemšanas.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1db2a610-e461-4c17-a249-02009471ba86
Sākums
Līdz 25.11.2024. publiskajai apspriešanai ir nodots Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (projekta ID Nr. 24-TA-2238) (Likumprojekts), kas paredz paplašināt to subjektu loku, kas var būt atbildīgi par Konkurences likuma (KL) un ES konkurences tiesību pārkāpumiem.
Likumprojekts seko īsi pēc neveiksmīgā priekšlikuma paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos, kurš neguva pietiekamu Saeimas deputātu atbalstu, tostarp uzskatot, ka priekšlikums nav pietiekami izdiskutēts ar visām iesaistītajām pusēm. Savukārt EM nostāja jau sākotnēji bija pret kriminālsodu paredzēšanu amatpersonām, izstrādājot un paredzot maigāku variantu, proti, admistratīvā soda noteikšanu ar ierobežojumu ieņemt konkrētu amatu uzņēmumā, ko tā šobrīd nu jau ir nodevusi publiskajai apspriešanai.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk atbildība par aizliegtas vienošanās pārkāpumu, t.i., par karteļa vienošanos vai vertikālu aizliegtu vienošanos, varēs tikt noteikta arī fiziskām personām – tirgus dalībnieka amatpersonām, nosakot ierobežojumu ieņemt Komerclikuma (KCL) 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu līdz pat 3 gadiem jebkurā tirgus dalībniekā – tātad arī tādā tirgus dalībniekā, kas nemaz nav bijis saistīts ar konkrēto konkurences tiesību pārkāpumu.
Tiek paredzēts, ka KL 1. pants tiks papildināts ar jaunu 9.1 punktu ar atsauci uz KCL 4.2 panta pirmo daļu, nosakot, kas ir tirgus dalībnieka amatpersona KL izpratnē, proti, tostarp, kapitālsabiedrības valdes, kā arī padomes loceklis, personālsabiedrības pārstāvēt tiesīgais biedrs, u.c.
Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) skaidrots, ka grozījumu mērķis ir vispārējā un speciālā prevencija – atturēt pašu pārkāpēju un citas amatpersonas no pārkāpuma izdarīšanas. Uzņēmuma amatpersonas, kuras likums prezumē kā atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību, apzinoties, ka tām var tikt piemērota atbildība par iespējamu KL un ES konkurences tiesību pārkāpumu būs motivētas aktīvi rīkoties un nepieļaut pārkāpumu, vai, ja tāds ir pieļauts, tad vērsties pie Konkurences padomē (KP) un aktīvi ar to sadarboties.
Likumprojekta izstrādātājs iecerējis, ka atbildības noteikšana amatpersonām veicinās sadarbību ar KP pārkāpuma atklāšanā. Likumprojekts paredz iecietības programmas priekšrocību attiecināšanu arī uz tirgus dalībnieka amatpersonu, kas iecietības pieteikumu iesniedz savā vārdā. Turklāt, likumprojekts paredz, ka tirgus dalībnieka amatpersona saglabā savas tiesības uz iecietības programmas priekšrocībām pat pēc tiesisko attiecību izbeigšanas.
Šie jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk KP būs noteiktas pilnvaras vērtēt arī tirgus dalībnieka amatpersonu atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumu. Savukārt ar paredzētajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Uzņēmumu reģistru” Uzņēmumu reģistram būs jānodrošina, ka tiek izpildīts KP lēmums par tiesību ierobežojuma noteikšanu tirgus dalībnieka amatpersonai.
2. Atsevišķas pārdomas par plānotajiem grozījumiem Konkurences likumā
Jāatzīst, ka šobrīd Likumprojekts un to pavadošā anotācija šķietami rada vairāk jautājumus par to būtību un piemērošanu nekā atbildes. Tas savukārt rada pamatotas bažas par to, vai likumprojekta izstrādātājs ir pietiekami rūpīgi apsvēris šādu grozījumu nepieciešamību, to praktisko piemērojamību un izvērtējis iespējamo problemātiku, kas tostarp konspektīvi identificēta turpmāk.
Pirmkārt, Likumprojekts paredz papildināt KL ar 43. pantu, nosakot, ka par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu, ja konkurences tiesību pārkāpums īstenots, tirgus dalībnieka amatpersonai rīkojoties juridiskās personas interesēs, vai tās labā, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darbojoties tās uzdevumā, atbild tirgus dalībnieka amatpersona jeb KCL 4.2 panta pirmajā daļā minētā persona.
Minētā tiesību norma piedāvātajā redakcijā neļauj skaidri secināt, kas ir tie priekšnoteikumi, kas KP būtu jākonstatē, lai fiziskai personai varētu piemērot atbildību. Pirmkārt, kas ir tas priekšnoteikums tirgus dalībnieka amatpersonas sodīšanai, kas KP būs jāizpilda, lai konstatētu “tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu”? Vai tas būs uzņēmumam adresēts KP lēmums par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu, kuram secīgi būs prejudiciāla nozīme uzņēmuma amatpersonas sodīšanā?
Apstiprinošas atbildes gadījumā izriet virkne pakārtotu neatbildētu jautājumu. Ja uzņēmumam adresētais lēmums ir priekšnoteikums arīdzan uzņēmuma amatpersonas sodīšanai, tad gadījumā, ja uzņēmums izvēlas tam adresēto KP lēmumu nepārsūdzēt administratīvajā tiesā, tomēr uzņēmuma amatpersona, nevēloties ciest KL 43. pantā paredzētās negatīvās sekas, šo lēmumu pārsūdz, tad vai fiziskai personai šobrīd tiks uzlikts pierādīšanas pienākums visupirms pamatot, ka konkrētā tirgus dalībnieka rīcība nav saskatāmas aizliegtas vienošanās pārkāpuma pazīmes? Proti, vai pierādīšanas pienākums par tās nevainīgumu konkurences tiesību pārkāpumā gulsies uz fizisku personu, kas, iespējams, pat nemaz nav zinājusi par konkrētajām prettiesiskajām darbībām?
Likumprojekta anotācijā nav skaidrota šo iespējamo KP pieņemto lēmumu – lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu uzņēmumam un lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma, tiesību ierobežojuma un naudas soda uzlikšanu uzņēmuma amatpersonai savstarpējā mijiedarbība tostarp iespējamās pārsūdzības kontekstā, un šo lēmumu individuālā ietekme uz to adresātiem un to pierādīšanas pienākumu.
Otrkārt, piedāvāta KL 43. panta redakcija nesatur jebkādas personas rīcības vainojamības vērtējuma pazīmes. Proti, no Likumprojekta šobrīd ir ielasāms, ka jebkura no KCL 4.2 panta pirmajā daļā minētajām personām var būt atbildība par tādu rīcību, ko, piemēram, ir pieļāvuši konkrētā tirgus dalībnieka darbinieki, kas praksē arīdzan faktiski visbiežāk īsteno aizliegtas vienošanās pārkāpuma objektīvās pazīmes, bet par ko šīs personas nemaz nav zinājušas. Ja saskaņā ar KCL noteikumiem valdes pienākums ir vadīt un pārstāvēt komercsabiedrību un pārzināt tās lietas, tad, piemēram, padome pamatā ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas uzrauga valdes darbību, un objektīvi šīs personas nemaz var nebūt informētas par atsevišķu darbinieku rīcību, nemaz neanalizējot citu KCL 4.2 panta pirmajā daļā minēto subjektu faktiskās funkcijas.
Līdz ar to ir nesamērīgi un nepieļaujami Likumprojektā neparedzēt personas vainojamības vērtējumu, nevērtējot to, vai tirgus dalībnieka amatpersona šo KL pārkāpjošo rīcību ir pieļāvusi ar nodomu (apzināti, ļaunprātīgi). Šajā saistībā jānorāda, ka Likumprojekta anotācijā citētais Lietuvas Konkurences likuma 40. pants kā sastāva pazīmes nosaka to, ka uzņēmuma vadītāji ir “organizējuši” vai “būtiski veicinājuši” pret konkurenci vērsto darbību, tādējādi konkurences iestādei uzliekot par pienākumu veikt šo personu subjektīvās rīcības analīzi, ko savukārt neparedz Likumprojektā piedāvātā KL 43. panta redakcija.
Treškārt, Likumprojekta anotācijā nav pietiekami izvērta tirgus dalībnieka amatpersonas sodīšanas savienojamība ar dubultās sodīšanas aizlieguma (ne bis in idem) principu, kura respektēšanu tostarp aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants. Anotācijā vairākkārt uzsvēts, ka tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona nav viena un tā persona, kas savukārt nerada pamatu uzskatīt, ka, sodot uzņēmuma amatpersonu par uzņēmuma pieļautu aizliegtas vienošanās aizlieguma pārkāpumu, ne bis in idem principa pārkāpšanas priekšnoteikumi būtu izpildījušies.
No anotācijas izriet virkne šim apgalvojumam pretēju secinājumu. Proti, tirgus dalībnieki pamatā savu darbību veic ar to pārstāvju – amatpersonu – starpniecību, kas darbojas uzņēmuma vārdā un interesēs. Tāpat atbilstoši anotācijā paustajam, ņemot vērā, ka tirgus dalībnieka amatpersona pārstāv tirgus dalībnieku, ja tirgus dalībnieks ir saņēmis atbrīvojumu vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar dalību iecietības programmā, tad arī tirgus dalībnieka amatpersonas iegūst atbrīvojumu.
Eiropas Savienības Tiesa 22.03.2022. spriedumā lietā Nr. C-117/20 bpost ir secinājusi, ka uz ne bis in idem principa piemērošanu ir attiecināms dubultnosacījums: pirmkārt, attiecībā uz vienu nu to pašu subjektu ir jāpastāv iepriekšējam lēmumam (bis nosacījums) un, otrkārt, uz tiem pašiem faktiem ir jābūt attiecinātam iepriekšējam lēmumam un vēlākai saukšanai pie atbildības vai nolēmumiem (idem nosacījums).
Šajā saistībā jāatgādina, ka piedāvātā KL 43. panta redakcija paredz atbildību uzņēmuma amatpersonai par tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumu. Ja tirgus dalībnieks savu darbību veic ar to pārstāvju starpniecību, kas darbojas uzņēmuma vārdā un intereses, tad kā, sodot tirgus dalībnieku par aizliegtas vienošanās pārkāpumu, un vēlāk – par šo pašu aizliegtas vienošanās pārkāpumu arī sodot pašu “pārstāvi” tiks respektēts gan bis, gan idem nosacījums?
Nebūtu pieļaujams uz bis kritērija izpildi konkurences tiesību kontekstā raudzīties formāli, ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz uzņēmuma amatpersonas sodīšanu tieši un tikai un vienīgi par to, ka konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas brīdī viņš ir bijis konkrētā uzņēmuma pārstāvis.
Ceturtkārt, Likumprojekts paredz, ka tirgus dalībnieka amatpersona, arī tad, ja tās tiesiskās attiecības ar tirgus dalībnieku ir izbeigtas, būs tiesīga iesniegt pieteikumu iecietības programmas ietvaros savā vārdā un šī persona tiks uzskatīta par iecietības programmas pieteikuma iesniedzēju. Jānorāda, ka atbilstoši KL 1. panta 1.4 punktam iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs ir tirgus dalībnieks, kas atbilstoši iecietības programmai piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu.
Minētais faktiski ne vien liecina par to, ka Likumprojekta ietvaros tirgus dalībnieks un tirgus dalībnieka amatpersona fragmentāri atsevišķos kontekstos tiek lietots kā savstarpēji aizvietojams jēdziens, bet arīdzan norāda uz tirgus dalībnieka bijušās amatpersonas tiesībām iesniegt iecietības pieteikumu ar mērķi saņemt atbrīvojumu no tiesību ierobežošanas piemērošanas, ko amatpersona objektīvi var būt mudināta izmantot.
Minētais nozīmē ne vien to, ka gadījumā, ja šī persona kā pirmā būs vērsusies KP ar iecietības pieteikumu, uzņēmums saņems pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, bet vienlaikus likumsakarīgi arī to, ka uzņēmumam var nākties maksāt naudas sodu (lai arī, iespējams, saņemot samazinājumu) par tā bijušās amatpersonas iecietības pieteikumā aprakstīto aizliegto vienošanos, ja pa konkrēto pārkāpumu KP būs informējis jau cits aizliegtas vienošanās dalībnieks.
Vienlaikus gan jānorāda, ka lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda, ir jāizpildās vairākiem kumulatīviem kritērijiem kā, piemēram, nosacījumam, ka uzņēmums nav bijis aizliegtas vienošanās ierosinātājs un tas nav veicis darbības, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties aizliegtā vienošanā. Tas savukārt nozīmē to, ka tiktāl, ciktāl konkurences iestāde nespēs konstatēt visu noteikto kritēriju atbrīvojuma no naudas soda noteikšanai izpildīšanos, kas mutatis mutandis būs attiecināmas arī uz amatpersonām, arī tirgus dalībnieka amatpersona likumsakarīgi nebūs atbrīvota no tai paredzētās administratīva rakstura sankcijas.
Tai pašā laikā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums var pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, Likumprojekts paredz ieviest KL 43. panta otrās daļas 2. punktu, kur noteikts, ka tirgus dalībnieka amatpersonu atbrīvot no tiesību ierobežojuma piemērošanas, ja šī pati amatpersona iesniedz ziņas par faktiem un apstākļiem, kas KP ieskatā ir pietiekamas, lai izpildītu KL 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības vai konstatētu pārkāpumu.
Minētās normas redakcija ir vērtējama visnotaļ kritiski, jo tā faktiski par vienu no priekšnosacījumiem, lai persona varētu pierādīt, ka tā nav veikusi pārkāpumu, izvirza KP subjektīvu vērtējumu par personas iesniegto ziņu par faktiem un apstākļiem pietiekamību. Proti, KP kā iestāde, kas amatpersonai būs tiesīga piemērot administratīvo atbildību, arī pati subjektīvi vērtēs, vai amatpersonas sniegtās ziņas ir pietiekamas, lai konkrētajā gadījumā to atbrīvotu no tiesību ierobežojuma piemērošanas. Citiem vārdiem sakot, pārkāpuma izmeklētājs lems arī par to, vai un kādu sodu konkrētajai personai piemērot.
Jāatzīst, ka jebkādi iestādes subjektīvi un nevis objektīvajās tiesībās balstīti vērtējumi nav pieļaujami kā priekšnoteikums tam, vai personu atzīt par administratīvi atbildīgu vai nē, it īpaši ņemot vērā Likumprojektā paredzētā KL 43. panta pirmajā daļā paredzētās sankcijas negatīvo ietekmi uz personas pamattiesībām tostarp brīvi izvēlēties savu nodarbošanos.
Visbeidzot, Likumprojekts pēc savas būtības nesamērīgi vēršas pret konkrēto pārkāpēju amatpersonām, nevis faktisko pārkāpēju – tirgus dalībnieku. Uzņēmumam, kas tiks atzīts par vainīgu KL pārkāpumā, tiks piemērots naudas sods, kuru samaksājot, tas varēs turpināt savu ierasto darbību, ciešot vien Publisko iepirkumu likumā paredzētās negatīvās sekas par dalību aizliegtā vienošanās un iespējamo zaudējumu atlīdzības prasību risku. Savukārt tirgus dalībnieka amatpersona, pat, ja tā nemaz faktiski nebūtu zinājusi par pieļauto konkurences tiesību pārkāpumu, būs ierobežota ieņemt vadošu amatu ne vien konkrētajā tirgus dalībniekā, bet arī citā uzņēmumā – pat tādā, kas darbojas pavisam citā nozarē.
Turklāt, ņemot vērā, ka nedz KL, nedz arī Likumprojekts neparedz noilguma termiņu par konkurences tiesību pārkāpumiem, faktiski KP būs termiņā neierobežota saukt uzņēmuma amatpersonu pie administratīvās atbildības arī par tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kas būs notikuši pēc Likumprojekta spēkā stāšanās, tomēr uzņēmuma amatpersonu ieskatā ievērojamu laiku senā pagātnē, pat ja, piemēram, uzņēmuma valde jau pildīs amata pienākumus citā, ar pārkāpēju nesaistītā uzņēmumā.
Rezumējot visu pateikto, Likumprojekts un to pavadošā anotācija šobrīd satur vairākas iekšējas pretrunas un juridiskus defektus, kas šajā komentārā ir konspektīvi raksturoti. Tādējādi, paturot prātā pagātnes kļūdās, kas tika pieļautas priekšlikuma paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos izskatīšanas procesā, ar Likumprojektu paredzētie grozījumi ir pietiekami jāizdiskutē gan politiskā līmenī, gan arīdzan iesaistot nozares ekspertus, tostarp konkurences tiesībās praktizējošus juristus un uzņēmumus, tālab veicinot auglīgu diskusiju, kas likumsakarīgi novedīs pie kvalitatīva un tiesiska regulējuma pieņemšanas.
Likumprojekta teksts un anotācija pieejami: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1db2a610-e461-4c17-a249-02009471ba86
