21|10|2024
Senāts apstiprina, ka SIA “DEPO DIY” ir sniedzis iestādei pilnīgu informāciju, un uzņēmumam piemērotais naudas sods 701 811 EUR apmērā ir atcelts pamatoti.
2024. gada 18. oktobrī Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 4. novembra spriedumu, ar kuru atcelts Konkurences padomes (KP) 2019. gada 21. novembra lēmums par naudas soda 701 811 EUR apmērā piemērošanu SIA “DEPO DIY” (DEPO), konstatējot, ka uzņēmums nav izpildījis Konkurences likumā (KL) noteikto informācijas sniegšanas pienākumu, sniedzot iestādei nepilnīgu informāciju, kā to paredz Konkurences likuma 9.4 panta pirmās daļas 1. punkts.
Konkrētā lieta tika ierosināta saistībā ar DEPO pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem procesā iestādē, kur KP bija aicinājusi DEPO sniegt paskaidrojumus saistībā ar DEPO iespējamu KL 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu būvmateriālu izplatīšanas tirgū.
KP procesuālo pārkāpumu DEPO darbībās konstatēja, salīdzinot DEPO pārstāvja sniegto paskaidrojumu saturu procesā iestādē, ar to informācijas apjomu, ko DEPO pārstāvis vēlāk sniedza procesā tiesā liecinieka statusā.
Proti, DEPO pārstāvim procesā iestādē bija jāskaidro vairāki savstarpēji nesaistīti izvilkumi jeb fragmenti no pirms 10 gadiem sūtītām elektroniskā pasta sarakstēm, atbildot uz tādiem KP amatpersonas nekonkrētiem un abstraktiem jautājumiem, kas nebija vērsti uz konkrētu faktu vai apstākļu izzināšanu, bet gan uz personas subjektīvā viedokļa noskaidrošanu par elektroniskā pasta sarakstes tekstu vai atsevišķām frāzēm, kā, piemēram, “kā jūs šo e-pasta saraksti saprotat?” vai “kāpēc tādus vārdus jūs rakstāt atbildē?”.
Savukārt tiesvedības ietvaros DEPO pārstāvis atbildēja uz konkrētiem DEPO pilnvarotās pārstāves (zvērinātas advokātes) jautājumiem, kuri pēc to satura bija konkrēti un precīzi, un vērsti uz konkrētu lietā noskaidrojamu faktu saistībā ar konkrētajām elektroniskā pasta sarakstēm izzināšanu. Turklāt, šajā saistībā ir būtiski, ka gatavojoties tiesvedībai, personai bija iespēja ar elektroniskā pasta sarakstēm iepazīties hronoloģiskā secībā un pilnā apjomā iepretim tam, ka izmeklēšanas procesā iestādē personai tika lūgts komentēt no konteksta izrautas un hronoloģiski nesecīgas elektroniskā pasta sarakstes epizodes.
Šo DEPO pārstāvja paskaidrojumu iestādē un vēlāk tiesā satura atšķirību mehāniska salīdzināšana ļāva KP secināt, ka procesā iestādē tika sniegta saturiski šaurāka informācija salīdzinājuma ar to informācijas apjomu, kas tika sniegts tiesas sēdes laikā. Tādējādi KP kļūdaini uzskatīja, ka DEPO nav izpildījis pienākumu sniegt informāciju nepieciešamajā apjomā KP veiktās izmeklēšanas laikā.
Senāta spriedums ir ar tālejošām sekām, skaidrojot personas sadarbības ar izmeklēšanas iestādi pienākuma saturu un KP kā izmeklēšanas iestādes pienākumu pilnvērtīgi sagatavoties un formulēt precīzus, uz konkrētu faktu noskaidrošanu vērstus jautājumus personas iztaujāšanā procesā iestādē.
Senāts pamatoti norādīja, ka KP, realizējot konkurences tiesību pārkāpuma izmeklēšanas funkcijas, ir pienākums skaidri un konkrēti formulēt jautājumus, lai personai būtu saprotams tās sadarbības pienākuma apjoms, kas tostarp ir būtiski tiesību neliecināt pret sevi kontekstā. Proti, persona, pret kuru notiek izmeklēšanas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu, nevar zināt, kas ir tā informācija, kuru iestāde vēlas iegūt un ko tā uzskata par būtisku jeb kas varētu attiekties uz iestādes veiktās izmeklēšanas priekšmetu. Jo vairāk, persona to nevar zināt pie apstākļiem, kur paskaidrojumu vai liecību sniegšanas laikā no personas netiek pieprasīta jebkāda precizējoša informācija, jo iestāde neuzdod personai jebkādus precizējošus jautājumus.
Ar spriedumu tika uzsvērts KP amatpersonu profesionalitātes un pielietoto informācijas ieguves (jautājumus uzdošanas) metodes nozīmīgums. Proti, paskaidrojumu iegūšana pieprasa iestādei zināmas prasmes iztaujāšanā, un iestādes atturēšanās turpināt precizējošu jautājumu uzdošanu var būt iemesls precīzāku paskaidrojumu neiegūšanai, jo īpaši pie apstākļiem, kur personai tiek pieprasīts skaidrot pirms desmit gadiem sūtītas divas konkrētas elektroniskā pasta sarakstes epizodes ievērojama informācija apjoma vidū un kur iztaujājamās personas tiešajos darba pienākumos ietilpst elektroniskā pasta sarakstes.
Spriedumā ir pamatoti secināts, ka Padome nav pierādījusi, kāda bija tā informācija, kas objektīvi pastāvēja DEPO rīcībā, bet ko DEPO nesniedza pēc KP pieprasījuma. Turklāt, arī Senāts, balstoties uz konkrētās lietas apstākļiem, nesaskatīja, ka šāda objektīva pastāvoša informācija būtu bijusi DEPO rīcībā.
Sākums
Konkrētā lieta tika ierosināta saistībā ar DEPO pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem procesā iestādē, kur KP bija aicinājusi DEPO sniegt paskaidrojumus saistībā ar DEPO iespējamu KL 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu būvmateriālu izplatīšanas tirgū.
KP procesuālo pārkāpumu DEPO darbībās konstatēja, salīdzinot DEPO pārstāvja sniegto paskaidrojumu saturu procesā iestādē, ar to informācijas apjomu, ko DEPO pārstāvis vēlāk sniedza procesā tiesā liecinieka statusā.
Proti, DEPO pārstāvim procesā iestādē bija jāskaidro vairāki savstarpēji nesaistīti izvilkumi jeb fragmenti no pirms 10 gadiem sūtītām elektroniskā pasta sarakstēm, atbildot uz tādiem KP amatpersonas nekonkrētiem un abstraktiem jautājumiem, kas nebija vērsti uz konkrētu faktu vai apstākļu izzināšanu, bet gan uz personas subjektīvā viedokļa noskaidrošanu par elektroniskā pasta sarakstes tekstu vai atsevišķām frāzēm, kā, piemēram, “kā jūs šo e-pasta saraksti saprotat?” vai “kāpēc tādus vārdus jūs rakstāt atbildē?”.
Savukārt tiesvedības ietvaros DEPO pārstāvis atbildēja uz konkrētiem DEPO pilnvarotās pārstāves (zvērinātas advokātes) jautājumiem, kuri pēc to satura bija konkrēti un precīzi, un vērsti uz konkrētu lietā noskaidrojamu faktu saistībā ar konkrētajām elektroniskā pasta sarakstēm izzināšanu. Turklāt, šajā saistībā ir būtiski, ka gatavojoties tiesvedībai, personai bija iespēja ar elektroniskā pasta sarakstēm iepazīties hronoloģiskā secībā un pilnā apjomā iepretim tam, ka izmeklēšanas procesā iestādē personai tika lūgts komentēt no konteksta izrautas un hronoloģiski nesecīgas elektroniskā pasta sarakstes epizodes.
Šo DEPO pārstāvja paskaidrojumu iestādē un vēlāk tiesā satura atšķirību mehāniska salīdzināšana ļāva KP secināt, ka procesā iestādē tika sniegta saturiski šaurāka informācija salīdzinājuma ar to informācijas apjomu, kas tika sniegts tiesas sēdes laikā. Tādējādi KP kļūdaini uzskatīja, ka DEPO nav izpildījis pienākumu sniegt informāciju nepieciešamajā apjomā KP veiktās izmeklēšanas laikā.
Senāta spriedums ir ar tālejošām sekām, skaidrojot personas sadarbības ar izmeklēšanas iestādi pienākuma saturu un KP kā izmeklēšanas iestādes pienākumu pilnvērtīgi sagatavoties un formulēt precīzus, uz konkrētu faktu noskaidrošanu vērstus jautājumus personas iztaujāšanā procesā iestādē.
Senāts pamatoti norādīja, ka KP, realizējot konkurences tiesību pārkāpuma izmeklēšanas funkcijas, ir pienākums skaidri un konkrēti formulēt jautājumus, lai personai būtu saprotams tās sadarbības pienākuma apjoms, kas tostarp ir būtiski tiesību neliecināt pret sevi kontekstā. Proti, persona, pret kuru notiek izmeklēšanas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu, nevar zināt, kas ir tā informācija, kuru iestāde vēlas iegūt un ko tā uzskata par būtisku jeb kas varētu attiekties uz iestādes veiktās izmeklēšanas priekšmetu. Jo vairāk, persona to nevar zināt pie apstākļiem, kur paskaidrojumu vai liecību sniegšanas laikā no personas netiek pieprasīta jebkāda precizējoša informācija, jo iestāde neuzdod personai jebkādus precizējošus jautājumus.
Ar spriedumu tika uzsvērts KP amatpersonu profesionalitātes un pielietoto informācijas ieguves (jautājumus uzdošanas) metodes nozīmīgums. Proti, paskaidrojumu iegūšana pieprasa iestādei zināmas prasmes iztaujāšanā, un iestādes atturēšanās turpināt precizējošu jautājumu uzdošanu var būt iemesls precīzāku paskaidrojumu neiegūšanai, jo īpaši pie apstākļiem, kur personai tiek pieprasīts skaidrot pirms desmit gadiem sūtītas divas konkrētas elektroniskā pasta sarakstes epizodes ievērojama informācija apjoma vidū un kur iztaujājamās personas tiešajos darba pienākumos ietilpst elektroniskā pasta sarakstes.
Spriedumā ir pamatoti secināts, ka Padome nav pierādījusi, kāda bija tā informācija, kas objektīvi pastāvēja DEPO rīcībā, bet ko DEPO nesniedza pēc KP pieprasījuma. Turklāt, arī Senāts, balstoties uz konkrētās lietas apstākļiem, nesaskatīja, ka šāda objektīva pastāvoša informācija būtu bijusi DEPO rīcībā.
