16|11|2020
ATTEIKUMS PIEŠĶIRT ATĻAUJU PĀRROBEŽU VESELĪBAS APRŪPES IZDEVUMU ATMAKSĀŠANAI UN PACIENTA RELIĢISKĀ PĀRLIECĪBA
Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 29. oktobra spriedums lietā Nr. C-243/19 Persona A. pret LR Veselības ministriju
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ar 2020. gada 29. oktobra spriedumu lietā Nr. C-243/19 konstatēja, ka nepastāvēja neviens medicīniski pamatots iemesls, lai prasītāja dēls nevarētu saņemt Latvijā pieejamo ārstēšanu. EST tāpat secināja, ka Senātam ir jāizvērtē, vai Regulas Nr. 883/2004 20. panta 1. punktā paredzētās atļaujas izsniegšanas atteikums rada atšķirīgu attieksmi reliģijas dēļ. Pozitīvas atbildes gadījumā Senātam ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme atbilst leģitīmi pieņemamam mērķim.
Prasītāja nepilngadīgajam dēlam, kuram ir iedzimts sirds defekts, bija nepieciešama vaļēja sirds operācija, kuras ietvaros bija nepieciešama asins pārliešana. Prasītājs, kurš ir Latvijas Republikas piederīgais, iebilda pret asins pārliešanu kā ārstēšanas metodi, jo pieder pie Jehovas lieciniekiem. Ņemot vērā, ka Latvijā šo operāciju nav iespējams veikt bez asins pārliešanas, prasītājs lūdza Nacionālo veselības dienestu (NVD) izsniegt viņa dēlam atļauju, kas ļautu saņemt noteiktu plānveida veselības aprūpi Polijā, kur šo sirds operāciju var veikt bez asins pārliešanas.
NVD ar 2016. gada 29. marta lēmumu atteicās izsniegt šo atļauju. Ar 2016. gada 15. jūliju Veselības ministrija atstāja negrozītu NVD lēmumu norādot, ka attiecīgo operāciju ir iespējams veikt Latvijā un, iesniedzot atļauju, ir jāņem vērā tikai personas veselības stāvoklis, kā arī tās fiziskie ierobežojumi. Prasītājs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar 2016. gada 9. novembra spriedumu Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja. Arī Administratīvā apgabaltiesa ar 2017. gada 10. februāra spriedumu Administratīvās rajona tiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot, ka atļauju izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti Ministru kabineta noteikumu Nr. 1529 310. punktā noteiktie kumulatīvie nosacījumi.
Prasītājs par pēdējo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka ir ticis diskriminēts, jo lielākajai daļai Latvijas veselības aprūpes sistēmai piederīgo ir iespēja saņemt vajadzīgo veselības aprūpes pakalpojumu, neatsakoties no savas reliģiskās pārliecības. Tāpat jānorāda, ka 2017. gada 22. aprīlī prasītāja dēlam Polijā tika veikta minētā sirds operācija. Latvijas Republikas Augstākā tiesa, izskatot kasācijas sūdzību, šaubījās, vai NVD bija tiesības atteikties izsniegt atļauju, pamatojoties tikai uz medicīniska rakstura kritērijiem, vai arī NVD bija jāņem vērā arī prasītāja reliģiskā pārliecība. Tādējādi Senāts EST uzdevuma divus prejudiciālus jautājumus.
EST norādīja, ka valsts nav tiesīga atteikt personai izsniegt atļauju nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, pat ja valstī ir pieejama nepieciešamā ārstēšana, taču izmantotā ārstēšanas metode neatbilst personas reliģiskajai pārliecībai, ja vien šāds atteikums nav objektīvi pamatots ar leģitīmu mērķi saglabāt veselības aprūpes jaudu vai medicīnisko kompetenci un ja vien tas nav piemērots un vajadzīgs pasākums šā mērķa sasniegšanai.
Pieejams:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=309A3051A44817965B00770EA81F573B?text=&docid=233023&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=11653966
Sākums
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ar 2020. gada 29. oktobra spriedumu lietā Nr. C-243/19 konstatēja, ka nepastāvēja neviens medicīniski pamatots iemesls, lai prasītāja dēls nevarētu saņemt Latvijā pieejamo ārstēšanu. EST tāpat secināja, ka Senātam ir jāizvērtē, vai Regulas Nr. 883/2004 20. panta 1. punktā paredzētās atļaujas izsniegšanas atteikums rada atšķirīgu attieksmi reliģijas dēļ. Pozitīvas atbildes gadījumā Senātam ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme atbilst leģitīmi pieņemamam mērķim.
Prasītāja nepilngadīgajam dēlam, kuram ir iedzimts sirds defekts, bija nepieciešama vaļēja sirds operācija, kuras ietvaros bija nepieciešama asins pārliešana. Prasītājs, kurš ir Latvijas Republikas piederīgais, iebilda pret asins pārliešanu kā ārstēšanas metodi, jo pieder pie Jehovas lieciniekiem. Ņemot vērā, ka Latvijā šo operāciju nav iespējams veikt bez asins pārliešanas, prasītājs lūdza Nacionālo veselības dienestu (NVD) izsniegt viņa dēlam atļauju, kas ļautu saņemt noteiktu plānveida veselības aprūpi Polijā, kur šo sirds operāciju var veikt bez asins pārliešanas.
NVD ar 2016. gada 29. marta lēmumu atteicās izsniegt šo atļauju. Ar 2016. gada 15. jūliju Veselības ministrija atstāja negrozītu NVD lēmumu norādot, ka attiecīgo operāciju ir iespējams veikt Latvijā un, iesniedzot atļauju, ir jāņem vērā tikai personas veselības stāvoklis, kā arī tās fiziskie ierobežojumi. Prasītājs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar 2016. gada 9. novembra spriedumu Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja. Arī Administratīvā apgabaltiesa ar 2017. gada 10. februāra spriedumu Administratīvās rajona tiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot, ka atļauju izsniedz tikai tad, ja ir izpildīti Ministru kabineta noteikumu Nr. 1529 310. punktā noteiktie kumulatīvie nosacījumi.
Prasītājs par pēdējo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka ir ticis diskriminēts, jo lielākajai daļai Latvijas veselības aprūpes sistēmai piederīgo ir iespēja saņemt vajadzīgo veselības aprūpes pakalpojumu, neatsakoties no savas reliģiskās pārliecības. Tāpat jānorāda, ka 2017. gada 22. aprīlī prasītāja dēlam Polijā tika veikta minētā sirds operācija. Latvijas Republikas Augstākā tiesa, izskatot kasācijas sūdzību, šaubījās, vai NVD bija tiesības atteikties izsniegt atļauju, pamatojoties tikai uz medicīniska rakstura kritērijiem, vai arī NVD bija jāņem vērā arī prasītāja reliģiskā pārliecība. Tādējādi Senāts EST uzdevuma divus prejudiciālus jautājumus.
EST norādīja, ka valsts nav tiesīga atteikt personai izsniegt atļauju nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, pat ja valstī ir pieejama nepieciešamā ārstēšana, taču izmantotā ārstēšanas metode neatbilst personas reliģiskajai pārliecībai, ja vien šāds atteikums nav objektīvi pamatots ar leģitīmu mērķi saglabāt veselības aprūpes jaudu vai medicīnisko kompetenci un ja vien tas nav piemērots un vajadzīgs pasākums šā mērķa sasniegšanai.
Pieejams:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=309A3051A44817965B00770EA81F573B?text=&docid=233023&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=11653966
