07|10|2020
PILNVARĀ PIEŠĶIRTĀS TIESĪBAS SLĒGT DARĪJUMUS PILNVARNIEKA INTERESĒS
Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2020. gada 17. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. SKC-203/2020
Persona A. 2015. gada 3. decembrī cēla prasību pret personu B., lūdzot no pēdējā piedzīt zaudējumu 98 212 EUR un nokavējuma procentus 29 156,86 EUR par laiku no 2014. gada 10. aprīļa līdz 2019. gada 20. martam. No 1999. gada 17. decembra līdz 2014. gada 30. jūnijam prasītājs bija nekustamā īpašuma "C" īpašnieks. 1998. gada 26. oktobrī pie zvērināta notāra persona A. izdeva personai B. pilnvaru nekustamā īpašuma "C" apsaimniekošanai.
Persona B., izmantojot ar pilnvaru piešķirtās tiesības, no 2000. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 8. novembrim izņēma 11 meža ciršanas atļaujas, kā rezultātā daļēji izcirsts personai A. piederošajā nekustamā īpašumā "C" esošais mežs. Persona B., izcērtot mežu, saņēma naudas summas, ko tā nav nodevusi personai A. Tādējādi persona B. personai A. ir nodarījusi zaudējumus izcirstā meža vērtībā.
Ar 2014. gada aprīlī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēto paziņojumu persona A. atsauca visas personai B. izdotās pilnvaras. Tā norēķināšanās pienākums personai B. iestājās ne vēlāk kā dienā pēc izdoto pilnvaru atsaukuma publicēšanas.
Pirmās instances tiesa ar 2017. gada 20. janvāra spriedumu prasību apmierināja. Savukārt, sakarā ar personas B. apelācijas sūdzību, apgabaltiesa ar 2019. gada 24. aprīļa spriedumu prasību noraidīja, secinot, ka persona A. personai B. ir izdevusi universālpilnvaru, ar kuru pilnvarojis pēdējo pārstāvēt personu A. un rīkoties tā vārdā, tajā skaitā pārvaldīt un pārzināt attiecīgo nekustamo īpašumu. Tāpat apgabaltiesa norādīja, ka persona B. kā pilnvarnieks nav veikusi tādu neattaisnojumu darbību, kuras rezultātā viņam būtu jāatbild personai A. par nodarītajiem zaudējumiem, tostarp dodot norēķinu.
Par apgabaltiesas spriedumu pers. A iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Jautājums, ko Senāts galvenokārt apskatīja, ir kā interpretējams personai B. izdotajā universālpilnvarā ietvertais norādījums, ka pilnvarnieks ir tiesīgs slēgt visus darījumus, kā arī savā labā un interesēs – vai pilnvarojums pieļāva no meža izciršanas iegūtos līdzekļus paturēt pilnvarniekam? Tā persona A. uzskatīja, ka pilnvarojuma robežas pilnvarnieks ir pārkāpis, jo pēdējais nav devis norēķinu par meža izciršanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, un pilnvarā norādītais nedod tam tiesības minētos naudas līdzekļus paturēt sev.
Senāts secināja, ka kaut arī pilnvarojuma tiesisko attiecību pamatprincips ir darbošanās pilnvarotāja interesēs, tomēr tas neaizliedz paredzēt pilnvarā to, ka pilnvarnieks var darboties arī savā labā un interesēs, proti, paturot peļņu, kas gūta, izpildot uzdevumu, ja pilnvarotājs tam noteikti ir piekritis.
Spriedums pieejams:
http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu vairāk informācijas, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pasta adresi: info@azanda.lv
Sākums
Persona A. 2015. gada 3. decembrī cēla prasību pret personu B., lūdzot no pēdējā piedzīt zaudējumu 98 212 EUR un nokavējuma procentus 29 156,86 EUR par laiku no 2014. gada 10. aprīļa līdz 2019. gada 20. martam. No 1999. gada 17. decembra līdz 2014. gada 30. jūnijam prasītājs bija nekustamā īpašuma "C" īpašnieks. 1998. gada 26. oktobrī pie zvērināta notāra persona A. izdeva personai B. pilnvaru nekustamā īpašuma "C" apsaimniekošanai.
Persona B., izmantojot ar pilnvaru piešķirtās tiesības, no 2000. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 8. novembrim izņēma 11 meža ciršanas atļaujas, kā rezultātā daļēji izcirsts personai A. piederošajā nekustamā īpašumā "C" esošais mežs. Persona B., izcērtot mežu, saņēma naudas summas, ko tā nav nodevusi personai A. Tādējādi persona B. personai A. ir nodarījusi zaudējumus izcirstā meža vērtībā.
Ar 2014. gada aprīlī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēto paziņojumu persona A. atsauca visas personai B. izdotās pilnvaras. Tā norēķināšanās pienākums personai B. iestājās ne vēlāk kā dienā pēc izdoto pilnvaru atsaukuma publicēšanas.
Pirmās instances tiesa ar 2017. gada 20. janvāra spriedumu prasību apmierināja. Savukārt, sakarā ar personas B. apelācijas sūdzību, apgabaltiesa ar 2019. gada 24. aprīļa spriedumu prasību noraidīja, secinot, ka persona A. personai B. ir izdevusi universālpilnvaru, ar kuru pilnvarojis pēdējo pārstāvēt personu A. un rīkoties tā vārdā, tajā skaitā pārvaldīt un pārzināt attiecīgo nekustamo īpašumu. Tāpat apgabaltiesa norādīja, ka persona B. kā pilnvarnieks nav veikusi tādu neattaisnojumu darbību, kuras rezultātā viņam būtu jāatbild personai A. par nodarītajiem zaudējumiem, tostarp dodot norēķinu.
Par apgabaltiesas spriedumu pers. A iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Jautājums, ko Senāts galvenokārt apskatīja, ir kā interpretējams personai B. izdotajā universālpilnvarā ietvertais norādījums, ka pilnvarnieks ir tiesīgs slēgt visus darījumus, kā arī savā labā un interesēs – vai pilnvarojums pieļāva no meža izciršanas iegūtos līdzekļus paturēt pilnvarniekam? Tā persona A. uzskatīja, ka pilnvarojuma robežas pilnvarnieks ir pārkāpis, jo pēdējais nav devis norēķinu par meža izciršanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, un pilnvarā norādītais nedod tam tiesības minētos naudas līdzekļus paturēt sev.
Senāts secināja, ka kaut arī pilnvarojuma tiesisko attiecību pamatprincips ir darbošanās pilnvarotāja interesēs, tomēr tas neaizliedz paredzēt pilnvarā to, ka pilnvarnieks var darboties arī savā labā un interesēs, proti, paturot peļņu, kas gūta, izpildot uzdevumu, ja pilnvarotājs tam noteikti ir piekritis.
Spriedums pieejams:
http://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2020
Lai iegūtu vairāk informācijas, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pasta adresi: info@azanda.lv
