Aktualitātes

17|09|2020

Top grozījumi Darba likumā, ar kuriem tiek palielināta nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības prasībām

Saeima otrajā lasījuma atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Likumprojekts), ar kuriem iecerēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija direktīvas (ES) 2018/957 par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā prasības (Direktīva 2018/957). 

Kā norādīts Likumprojekta anotācijā, Darba likuma regulējums par darbinieku nosūtīšanu attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot Latvijas darba tirgu un konkurenci. Direktīva 2018/957 ievieš izmaiņas trīs galvenajās jomās: 1) darbinieku atalgojums, arī apakšuzņēmēja līguma noslēgšanas gadījumā, 2) ilgtermiņa norīkojumi 3) noteikumi par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem. Atbilstoši Direktīvas 2018/957 prasībām Darba likums tiek papildināts ar 2.3 pantu, kas paredz darba spēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja atbildību par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu, neskatoties uz to, ka darbinieku nosūta uz citu valsti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējs.

Ar Likumprojektu Darba likums tiek papildināts ar 2.2 pantu, kas paredz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja, ja viņš nolēmis nosūtīt darbam uz citu valsti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbinieku, pienākumu par to laikus informēt darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Anotācija uzsver, ka šīs normas mērķis ir nodrošināt to, lai darbinieka tiešais darba devējs zinātu, kur atrodas viņa darbinieks, kā arī to, lai darba devējs var izpildīt citas valsts prasības darbinieku nosūtīšanas jomā. To, kādā termiņā un kādā veidā puses sniedz viena otrai nepieciešamo informāciju, ir jāatrunā savstarpējā līgumā.

Ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējs nepilda savu informēšanas pienākumu, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs netiek atbrīvots no saviem pienākumiem nodrošināt atbilstošus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus darbiniekam. Tāpat pirms darbinieka nosūtīšanas darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kas atrodas Latvijā, ir jāinformē šāds pakalpojuma sniedzējs no citas valsts par to, kādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi ir pie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja. Arī šī informācija ir sniedzama laikus pirms darbinieku nosūtīšanas.

Ar Likumprojektu no Direktīvas 2018/957 tiek pārņemts regulējums par darba samaksas jautājumiem. Proti, Darba likums tiek papildināts ar 2.5 pantu, atbilstoši kuram darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuru darbinieks ir nosūtīts.

Turklāt Darba likums tiek papildināts ar 2.6 pantu, kas paredz, ka persona, kuras labā tiek veikts darbs, nosūtīto darbinieku nepielaiž pie darba izpildes, ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts darba devējs, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, nav iesniedzis apliecinājumu par Darba likumā paredzēto pienākumu izpildi.


Likumprojekts un anotācija ir pieejami:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/5570AB8F368F7267C22585770026865F?OpenDocument


Lai iegūtu plašāku informāciju, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv



 
Sākums
 
© 2024 AZANDA & ASSOCIATES
Privātuma politika
Created:
»