21|05|2020
ECT konstatē personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu saistībā ar publikāciju laikrakstā un televīzijas raidījumā
Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 14. maija spriedums lietā Rodina v. Latvia, iesnieguma Nr. 48534/10 un 19532/15
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2020. gada 14. maijā pasludināja spriedumu, atzīstot, ka Latvijas nacionālās tiesas nav pietiekami nodrošinājušas pieteikuma iesniedzējas (Iesniedzēja) tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tādējādi ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 8. pants.
Iesniedzēja ECT sūdzējās par tās tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu saistībā ar publikāciju par Iesniedzējas ģimenes konfliktu laikrakstā “Час”, kā arī par sižetu televīzijas raidījumā, norādot, ka Latvijas nacionālās tiesas divos civiltiesvedības procesos nav pietiekami nodrošinājušas Iesniedzējas tiesības uz privātās dzīvas neaizskaramību. ECT spriedumā apvienoja abus iesniedzējas pieteikumus.
Lietas faktisko apstākļu pamatā ir 2005. gada janvārī laikrakstā “Час” publicētais raksts, kurā tika minēts Iesniedzējas pirmslaulību uzvārds, ģimenes locekļu vārdi, viņu profesijas un dzīvesvietas, atsevišķu ģimenes locekļu izteikumi un viedokļi par to, ka Iesniedzēja savu māti ir ievietojusi psihiatriskajā ārstniecības iestādē, pārdevusi mātes dzīvokli un ir atteikusies māti aprūpēt, kā arī ģimenes fotogrāfija. 2005. gada nogalē Iesniedzējas ģimenes nesaskaņas tika atspoguļotas televīzijas raidījumā, kura pamatā bija laikraksta “Час” publikācija, ģimenes fotogrāfija, kā arī ierakstīta telefonsaruna ar Iesniedzēju.
Iesniedzēja 2005. gada novembrī cēla prasību pret laikrakstu “Час”, kā arī diviem savas ģimenes locekļiem. Pirmās instances tiesa noraidīja Iesniedzējas prasību pret tās ģimenes locekļiem un daļēji apmierināja prasību attiecībā pret laikrakstu, norādot, ka Iesniedzējas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir bijušas pārkāptas, kā arī ir pārkāptas viņas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. Apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas spriedumu atcēla, norādot, ka apstrīdētie izteikumi nevarēja aizskart Iesniedzējas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību, savukārt Augstākā tiesa atteicās ierosināt tiesvedību.
ECT, izskatot pieteikumu pēc būtības, akcentēja valsts negatīvā un pozitīvā pienākuma būtību. Tāpat ECT akcentēja valsts pienākumu samērīgi līdzsvarot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un citu personas tiesības uz izteiksmes brīvību. Ņemot vērā, ka nacionālajās tiesās uzsāktie tiesvedības procesi skāra ar Iesniedzējas ģimenes dzīvi saistītus jautājumus un Iesniedzēja šajos procesos tika uztverta kā privātpersona, Iesniedzēja bija tiesīga pieprasīt, lai viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiktu īpaši aizsargātas.
ECT papildus norādīja, ka abas strīdus mediju publikācijas nav atzīstamas par analītiskās vai izmeklējošās žurnālistikas rezultātiem. Minētās publikācijas acīmredzami radīja negatīvu iespaidu par Iesniedzēju un radīja nopietnu viņas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizskārumu. ECT tāpat akcentēja, ka publikācijas nav uzskatāmas par tādām, kas sabiedrībai sniedz skaidrojumu par kādu būtisku jautājumu un līdz ar to personai radītais tiesību aizskārums nav uzskatāms par samērīgu.
Spriedums pieejams:
http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-202437
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
Sākums
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2020. gada 14. maijā pasludināja spriedumu, atzīstot, ka Latvijas nacionālās tiesas nav pietiekami nodrošinājušas pieteikuma iesniedzējas (Iesniedzēja) tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tādējādi ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 8. pants.
Iesniedzēja ECT sūdzējās par tās tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu saistībā ar publikāciju par Iesniedzējas ģimenes konfliktu laikrakstā “Час”, kā arī par sižetu televīzijas raidījumā, norādot, ka Latvijas nacionālās tiesas divos civiltiesvedības procesos nav pietiekami nodrošinājušas Iesniedzējas tiesības uz privātās dzīvas neaizskaramību. ECT spriedumā apvienoja abus iesniedzējas pieteikumus.
Lietas faktisko apstākļu pamatā ir 2005. gada janvārī laikrakstā “Час” publicētais raksts, kurā tika minēts Iesniedzējas pirmslaulību uzvārds, ģimenes locekļu vārdi, viņu profesijas un dzīvesvietas, atsevišķu ģimenes locekļu izteikumi un viedokļi par to, ka Iesniedzēja savu māti ir ievietojusi psihiatriskajā ārstniecības iestādē, pārdevusi mātes dzīvokli un ir atteikusies māti aprūpēt, kā arī ģimenes fotogrāfija. 2005. gada nogalē Iesniedzējas ģimenes nesaskaņas tika atspoguļotas televīzijas raidījumā, kura pamatā bija laikraksta “Час” publikācija, ģimenes fotogrāfija, kā arī ierakstīta telefonsaruna ar Iesniedzēju.
Iesniedzēja 2005. gada novembrī cēla prasību pret laikrakstu “Час”, kā arī diviem savas ģimenes locekļiem. Pirmās instances tiesa noraidīja Iesniedzējas prasību pret tās ģimenes locekļiem un daļēji apmierināja prasību attiecībā pret laikrakstu, norādot, ka Iesniedzējas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir bijušas pārkāptas, kā arī ir pārkāptas viņas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. Apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas spriedumu atcēla, norādot, ka apstrīdētie izteikumi nevarēja aizskart Iesniedzējas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību, savukārt Augstākā tiesa atteicās ierosināt tiesvedību.
ECT, izskatot pieteikumu pēc būtības, akcentēja valsts negatīvā un pozitīvā pienākuma būtību. Tāpat ECT akcentēja valsts pienākumu samērīgi līdzsvarot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un citu personas tiesības uz izteiksmes brīvību. Ņemot vērā, ka nacionālajās tiesās uzsāktie tiesvedības procesi skāra ar Iesniedzējas ģimenes dzīvi saistītus jautājumus un Iesniedzēja šajos procesos tika uztverta kā privātpersona, Iesniedzēja bija tiesīga pieprasīt, lai viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiktu īpaši aizsargātas.
ECT papildus norādīja, ka abas strīdus mediju publikācijas nav atzīstamas par analītiskās vai izmeklējošās žurnālistikas rezultātiem. Minētās publikācijas acīmredzami radīja negatīvu iespaidu par Iesniedzēju un radīja nopietnu viņas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizskārumu. ECT tāpat akcentēja, ka publikācijas nav uzskatāmas par tādām, kas sabiedrībai sniedz skaidrojumu par kādu būtisku jautājumu un līdz ar to personai radītais tiesību aizskārums nav uzskatāms par samērīgu.
Spriedums pieejams:
http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-202437
Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tiesas nolēmumu, Jūs varat sazināties ar ZAB “Azanda & Associates”, rakstot uz e-pastu: info@azanda.lv
