Aktualitātes

Raksta autors Kristaps Juškevics

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 22. maijā pieņēma spriedumu lietā SKC-113/2025, kas būtiski ietekmē uzņēmumu praksi attiecībā uz valdes locekļu atlīdzību un tiesībām pēc amata atstāšanas. Spriedums skaidri nosaka, kādos gadījumos valdes loceklim pienākas līgumā paredzētā līguma izbeigšanas atlīdzība un kad viņš var pretendēt uz kompensāciju par neizmantotu atvaļinājumu.

🔎 Kas mainās uzņēmumiem? 
Ja valdes loceklis tiek atsaukts no amata, atsaucoties uz “uzticības zaudēšanu”, uzņēmumam turpmāk būs jāpierāda, ka šis iemesls ir objektīvs. Ja šāds pamatojums netiek sniegts, valdes loceklim var būt tiesības uz līgumā noteikto līguma izbeigšanas atlīdzību. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jābūt daudz rūpīgākiem, dokumentējot un pamatot atsaukšanas iemeslus.

⚠️ Svarīgi arī atvaļinājuma jautājumā. 
Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet šo tiesību neizmantošanas gadījumā pēc atsaukšanas no valdes locekļa amata – kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu?

Normatīvie akti Latvijā paredz, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus galvenokārt veic uz pilnvarojuma līguma pamata*, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku.
*izņemot gadījumu, kad abas puses konkrēti un nepārprotami ir vienojušās par kapitālsabiedrības valdes locekļa amata pienākumu izpildi uz noslēgtā darba līguma pamata.

Līdz ar to pušu tiesiskajām attiecībām ir piemērojams nevis Darba likums, bet gan Komerclikums, kurā savukārt nav ietvertas tiesību normas, kas piešķirtu no valdes locekļa atsauktajai personai tiesības prasīt neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā.

Taču vispārīgi tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu ir nostiprinātas pamattiesību līmenī gan Latvijas Republikas Satversmes 107. pantā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktā.
Senāts atzina, ka noteiktos gadījumos valdes loceklis var tikt uzskatīts par “darba ņēmēju” Eiropas Savienības tiesību izpratnē. Tas nozīmē, ka viņam var būt tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu un – ja tas nav izmantots – arī uz kompensāciju.

📣Kā tas ietekmē uzņēmējdarbību? 
Uzņēmumiem ieteicams pārskatīt esošos vadības līgumus un iekšējos procesus, lai nodrošinātu, ka valdes locekļu atsaukšana tiek veikta juridiski korekti un ar pietiekamu pamatojumu. Tāpat jāvērtē, vai līgumos ir skaidri atrunātas tiesības uz atvaļinājumu un tā kompensāciju, ja attiecības tiek izbeigtas.

🔍Kāpēc tas ir būtiski? 
Šis spriedums nostiprina valdes locekļu tiesisko aizsardzību un vienlaikus uzliek uzņēmumiem pienākumu rīkoties pārdomāti un juridiski pamatoti. Tas ir arī signāls, ka ES tiesību normas var būt tieši piemērojamas arī komercsabiedrību iekšējās attiecībās – īpaši, ja nacionālais regulējums ir nepilnīgs.

📄Ko darīt uzņēmumiem? 
Ieteicams veikt līgumu auditu, izvērtēt valdes locekļu tiesisko statusu un nodrošināt, ka uzņēmuma rīcība atbilst gan nacionālajām, gan ES tiesību prasībām. Tas palīdzēs izvairīties no dārgiem un reputāciju ietekmējošiem strīdiem nākotnē.